Dzelzs: Latvijā pazemes ūdens pārsvarā ir ar paaugstinātu dzelzs un mangāna saturu. Saskarē ar gaisu, ūdens iekrāsojas brūngans un veido grūti tīrāmas nogulsnes uz sanitārtehniskajām iekārtām WC podiem, izlietnēm, dušas kabīnēm un vannām. Ūdens nav patīkams dzeršanai un sagādā diskomfortu, jo tam piemīt metāla piegarša, dzelzs smaka, pastiprināti nolietojas sadzīves tehnika un aizaug cauruļvadi. (6)
Mangāns: Sākumā ūdens ir dzidrs, bet, nonākot saskarē ar gaisu, rodas tumša nokrāsa un veido melnas nogulsnes uz sanitārtehniskajām iekārtām. Metāliska piegarša. Bieži vien mangāns ir komplektā ar dzelzi. Norma 0,05 mg/l. (6)
Organika: Tā rada dzeltenīgi brūnu ūdeni un brūnas nogulsnes, kuras salīdzinājumā ar dzelzs nogulsnēm ir iespējams vieglāk notīrīt. Šādam ūdenim ir paaugstināta bakterioloģiskā piesārņojuma bīstamība. (6)
Katlakmens: Cietības sāļi Ca un Mg veido katlakmens nogulsnes uz sanitārtehniskajām iekārtām. Katlakmens rezultātā aizsērē caurules, dušas sietiņi, sprauslas, apaug sildelementi. Kā rezultātā būtiski samazinās dažādu iekārtu kvalitatīvas ekspluatācijas laiks un samazinās to energoefektivitāte. (6)
Amonijs: Amonija jonu klātbūtne dzeramajā ūdenī var negatīvi ietekmēt ūdens dezinfekcijas efektivitāti, pavājinot to, var radīt mangāna filtra bojājumus (jo ūdens apgādes sistēmas satur vairāk nitrātus), kā arī pasliktināt ūdens garšu un smaržu. Ir noteikta amonija smaržas sliekšņa koncentrācija - 1,5 mg/l (pie sārmaina pH), bet garšas izmaiņas var konstatēt, ja amonija koncentrācija sasniedz 35 mg/l, savukārt īpaši jutīgas personas var sajust amonija jonu klātbūtni arī tad, ja koncentrācijas līmenis ir zemāks. (6)
