Dzelzs: Latvijā pazemes ūdens pārsvarā ir ar paaugstinātu dzelzs un mangāna saturu. Saskarē ar gaisu, ūdens iekrāsojas brūngans un veido grūti tīrāmas nogulsnes uz sanitārtehniskajām iekārtām WC podiem, izlietnēm, dušas kabīnēm un vannām. Ūdens nav patīkams dzeršanai un sagādā diskomfortu, jo tam piemīt metāla piegarša, dzelzs smaka, pastiprināti nolietojas sadzīves tehnika un aizaug cauruļvadi. (4)
Mangāns: Sākumā ūdens ir dzidrs, bet, nonākot saskarē ar gaisu, rodas tumša nokrāsa un veido melnas nogulsnes uz sanitārtehniskajām iekārtām. Metāliska piegarša. Bieži vien mangāns ir komplektā ar dzelzi. Norma 0,05 mg/l. (4)
Smaka: Pazemes ūdenim var būt specifiska smaka. Tā var rasties no pazemē esošajām gāzveida vielām, trūdvielām vai purva rāvas. Centralizētās apgādes sistēmā bieži ir jūtama hlora smaka. (4)
Duļķains: Ūdensapgādes sistēmās bieži novērojams duļķains ūdens, kas radies pēc ūdensvadu remontdarbiem, atslēgšanas vai tīrīšanas utt. Duļķainais ūdens var saturēt smiltis, dubļus, dzelzi, organiku un dažādus nosēdumus, kas nosprosto sistēmu, ietekmē santehnikas iekārtas, mērierīces un rada papildus spiediena zudumus. (4)
